Āraišu draudze pulcējās pirmajā pavasara talkā, lai kopīgiem spēkiem sakoptu baznīcas apkārtni

Marta pēdējā sestdiena lutināja ne vien ar lieliskiem laika apstākļiem, bet arī nebijuši kuplu talcinieku pulku. Talkot, baudīt saulaino pēcpusdienu, tuvējo dabu un draudzīgo sabiedrību bija ieradušies vairāk kā 30 draudzes locekļi ar ģimenēm un bērniem, bruņojušies ar grābekļiem, apņēmību un labiem nodomiem. Kamēr draudzes vīri nodevās smagākajiem apkaimes uzkopšanas darbiem, sievas grāba pērnā gada zāli, pieskatīja atvases un uz ugunskura gatavoja pusdienu zupu. 29. martu Āraišu baznīcas apkaimē aizvadīja ugunskuru dūmu mutuļi, pērno lapu kaudzes, bērnu smiekli un priecīga darba duna. Pateicoties draudzes locekļa Egona atsaucībai, vīru fiziski smago darbu atviegloja Egona sarūpētā „smagā tehnika”. Darāmā pietika visiem – kā lieliem, tā maziem, kā sievām, tā vīriem.

Jāatzīmē, ka kopīgais darbs bijis svētīgs ne vien baznīcas apkaimei, bet arī pašai draudzei. Talka ir lieliska tradīcija, kas saliedē gan ģimenes, gan arī draudzes locekļus, stiprina kā miesu, tā arī garu, atgādina, cik skaistai vietai esam piederīgi, kā arī palīdz saprast, cik daudz darbu vēl priekšā.

Liels prieks ir par ģimenēm, kas audzina saviem bērniem darba tikumu un dalās izpratnē par vērtībām kā garīgā plānā, tā arī kultūrvēsturiskajā. Piedalīties baznīcas un tās apkārtnes sakopšanā laipni aicināts ikviens arī 12. aprīļa talkā, plānots turpināt sakopt apkārtni, īpašu uzmanību veltot ezera krasta sakārtošanai. Iecerēts izveidot celiņu no baznīcas uz ezeru.

Āraišu draudzes mācītājs Ainis Ozoliņš, kura pavadībā šī bija pirmā draudzes talka, vēlas teikt paldies visiem, kuri bija atsaucīgi un veltīja laiku savas baznīcas apkārtnes sakopšanai, īpašs paldies mums visiem, ka kopīgā darbā kopjam savas attiecības. Baznīca un tās apkārtne ir liecība tam, kā mēs uzturam to ko draudzes ļaudis ir uzturējuši un sargājuši karu un represiju laikos, to, kas ir nosargāts un kopts svešas varas gados. Domāju, ka tas, ko darām visupirms liecina par mūsu attieksmi pret to mantojumu, ko kāds mums ir nodevis. Bez tam tā ir liecība tam, kā kopjam ne tikai savu baznīcu un draudzi, bet arī paši sevi.

Ceru un ticu, ka kopīga darba un draudzēšanās tradīcija attīstīsies, pieņemsies spēkā un kvalitātē. Kopīgi darbojoties pieaugsim ticībā un vēl skaidrāk ieraudzīsim to, kāpēc draudzes un baznīcas pastāv cauri gadsimtiem, proti, Dieva nebeidzamās rūpes par saviem ļaudīm, kuri ir ieaicināti Viņa baznīcā, lai katram būtu daļa pie Debesu Tēva bagātībām. Paldies Dievam un paldies visiem, kas ar savām idejām, neatlaidību un enerģiju sekmēja šo lielisko pasākumu!

Ja vēlies palīdzēt ar padomu, roku pāri, paveikt krietnu darbu vai vienkārši būt kopā ar savu draudzi – ierodies!